“Finansējums diasporai būtu jāpalielina tāpēc, ka ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu kļūst vairāk, un tikai tad, ja viņi saglabās saikni ar Latviju, ir cerība, ka kādreiz viņi atgriezīsies” sarunā ar Latviesi.com uzsver biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs Miks Muižarājs. “Diasporas ieguldījums Latvijā ir krietni lielāks nekā tiek saņemts atpakaļ. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, 2017. gadā diasporas locekļi uz Latviju pārskaitīja 818 miljonus eiro, kas cita starpā būtiski stiprina valsts sociālās aizsardzības sistēmu.”

Saeimā notikušajā Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē Z. Vāgnere stāstīja, ka diasporas organizāciju atbalstam KM nākamajā gadā, visticamāk, varēs tērēt vien 797 435 eiro. Ar to valsts budžeta veidotāju ieskatā vajadzētu pietikt gan nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai – galvenokārt tam, lai turpinātos Dziesmu un deju svētku kustība un tiktu atbalstīta diasporas pašdarbības kopu darbošanās –, gan arī identitātes saglabāšanas pasākumiem, piemēram, koncertu rīkošanai, “3×3” un “2×2” saietiem, kā arī citām nometnēm, gan materiālās kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanai, piemēram, trimdas vēstures izpētei. Tāpat no šīs naudas jāspēj finansēt diasporas organizāciju kapacitātes celšanai, kā arī diasporas medijiem.

Runājot par plānoto finansējuma izlietošanu, Z. Vāgnere vairākkārt uzsvēra, ka “Latvijas saikne ar diasporu ļoti svarīga, jo nodrošina to, ka “turpina dzīvot mūsu latviskā identitāte ārpus Latvijas.”

Kad komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris jautāja, vai finansējums pietiekams, Z. Vāgnere atzina: “Nav tā, ka finansējums ir pietiekošs un mēs būtu laimīgi. Lielāka daļa prioritāro pieprasījumu budžetā netika atbalstīti. Tomēr daudzgadu kopumā attīstība pozitīva.”

Viņa atzina, ka, piemēram, diasporas medijiem ir piešķirts pārāk mazs finansējums un KM cer, ka Ārlietu ministrijai (ĀM) kā koordinējošai iestādei diasporas finansēšanas jautājumos izdosies panākt izmaiņas valsts budžeta projektā.

Var atbalstīt tikai trešo daļu

ĀM pārstāve, Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele gan to nesolīja, taču pastāstīja par ĀM aktivitātēm saistībā ar diasporu. Piemēram, šogad atvēlēti 23 000 eiro ar diasporu saistītiem pētījumiem. Viens no tiem tieši ir par diasporas medijiem un viņa cer, ka šī pētījuma rezultāti pierādīs diasporas mediju lielo nozīmi, kas arī ļautu cerēt uz lielāku finansējumu. Otrs pētījums ir par diasporas organizācijām, “kas ir tas lielais spēks, kas tur kopā Latvijas diasporu ārpus Latvijas”.

Kopumā valsts budžeta finansējums diasporas politikas īstenošanai ikgadēji veido aptuveni 3,075 miljonus eiro, norādīja E. Gavele. Ārpus Latvijas dzīvojošie tautieši ir gatavi aktīvi darboties identitātes saglabāšanā un sadarbībā ar Latviju, tāpēc “jūtam, ka nepieciešams lielāks atbalsts”.

Plānā darbam ar diasporu ir iekļautas četras aktivitātes: pirmkārt, latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana un latviešu valodas un kultūras saglabāšana ārpus Latvijas; otrkārt, diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana; treškārt, diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā; ceturtkārt, atbalsts remigrācijai.

Lai ieceres varētu īstenot aktīvāk un vērienīgāk, prasīti papildus 1 726 009 eiro. Papildfinansējums būtu nepieciešams gan latviešu valodas apguvei diasporā, gan izglītojošu pasākumu rīkošanai diasporas skolotājiem, bērniem un jauniešiem, gan arī diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm. Tāpat bija iecerēts stiprināt diasporas organizācijas – E. Gavele uzsvēra, ka ik gadu ir iespēja atbalstīt tikai pusi no organizāciju rīkotajiem pasākumiem, tādiem kā Lāčplēša dienas un 18. novembra svinības, latviskus Ziemassvētkus u.c. Šogad naudas pieticis pat jau tikai trešdaļai organizāciju ieceru.

Miks Muižarājs sarunā ar Latviesi.com precizē: organizāciju iesniegtie projektu pieteikumi bijuši par aptuveni pusmiljonu eiro, bet iegūti vien 179 000 eiro. “Šīs organizācijas ir nelielas latviskas saliņas pasaulē, taču to pastāvēšana ir apdraudēta, jo bez finansējuma tās balstās tikai uz brīvprātīgo darbu. Ir jābūt ļoti lielam patriotam, lai strādātu tikai brīvprātīgi bez pieejama finansējuma pat sarīkojumu rīkošanai,” tā M. Muižarājs. “Ja šādu organizāciju darbība apsīks, spēkā pieņemsies asimilācija.”

Pilnu rakstu lasi www.latviesi.com: Zemā finansējuma dēļ pastāv draudi diasporas pazaudēšanai (latviesi.com)

__________________________

Veidojam nozares ekspertu ar pasaules pieredzi rakstu sēriju. Turpmāk šeit un citās platformās publicēsim biedru, kopienas draugu un starptautisku nozares ekspertu viedokļu rakstus un viedokļus par industriju aktualitātēm. Ja tev ir padomā kāda nozīmīga tēma vai tavā nozarē notiek būtiskas aktualitātes, sazinies ar mums rakstot uz arita@arpasaulespieredzi.lv