Nākamajos 15 gados Latvijā darbspējīgo iedzīvotāju skaits saruks par 20 %, liecina jauns pētījums. Lai novērstu ekonomikas stagnāciju, Latvijai nekavējoties jāievieš gudra imigrācijas politika, mērķtiecīgi piesaistot un noturot ārvalstu studentus – pie šāda secinājuma biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” rīkotajās diskusijās nonākuši eksperti.

Konferencē Ārvalstu studenti Latvijai. Iespēja vai risks?  prezentētie Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra pētījuma dati iezīmē skaudru demogrāfisko realitāti. Pētījuma līdzautore, Stokholmas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore Zane Vārpiņa uzsver: Latvijai jau šobrīd aktīvi jāmeklē risinājumi darbaspēka piesaistei. Lai gan augstskolās mācās tūkstošiem ārvalstnieku, viņi ir “nepilnīgi izmantots resurss”, kas varētu būt kritiski svarīgs darba tirgus komponents, ja vien valsts mainītu savu pieeju.

 

Piesaistīt ārvalstniekus un noturēt vietējos

 

Latvijai ārvalstu studentu piesaistē ir potenciāls izaugsmei gan saistībā ar augstākās izglītības attīstību, gan talantu piesaisti un talantu migrācijas politiku, atklājot konferenci, pauda kultūras ministre Agnese Lāce.

“Mēs redzam sevi kā daļu no Eiropas – gan politikas attīstības, gan vērtību ziņā, taču šī ir joma, kurā ir potenciāls izaugsmei,” sacīja ministre.

Diskusijā piedalījās arī augstskolu pārstāvji – gan paši ārvalstu studenti, gan izglītības iestāžu vadība. Biznesa augstskolas Turība, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārstāvji bija vienisprātis, ka ārvalstu talantu piesaiste ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, ar kuru tuvākajos gados saskarsies mācību iestādes. Taču šajā jomā, paralēli pašu augstskolu centieniem, ļoti būtisks būs valsts atbalsts -gan ar pārdomātu cilvēkkapitāla stratēģiju, kuras trūkumu jo īpaši akcentēja Ārvalstu investoru padome, gan ar finansējumu internacionalizācijas stratēģijai, tostarp attīstot izglītības eksporta zīmolu, ieviešot stipendijas ārvalstu talantiem, nodrošinot pievilcīgu sociālo un ekonomisko vidi valstī utml.

Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, Biznesa augstskolas Turība  īpašnieks Aigars Rostovskis savos vērtējumos bija tiešs – Latvijas drošības pamatā ir ekonomiskā attīstība un bez pārdomātas politikas darbaspēka jomā tā nebūs iespējama. Imigrācija vairs nav valsts izvēles jautājums, bet gan realitāte, kas jāpieņem.

“Imigrācija būs. Tas ir fakts. Un Latvijai ir tikai divi scenāriji – vai nu mēs to kontrolējam, piešķirot pragmatisku, pamatnācijai vēlamu virzienu, vai arī atstājam haotiskā pašplūsmā, kā tas bijis līdz šim. Darbaspēka trūkums ir viens no būtiskākajiem ekonomiskās izaugsmes izaicinājumiem un visas pasaules valstis cīnās par talantu piesaisti. Ja mēs gribam būt vieta, kur pulcējas talanti, tad valstij ir skaidri jāpasaka, ko mēs esam gatavi dot pretim,” pauda A. Rostovskis.

Tam piekrita arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studiju prorektore Elīna Gaile-Sarkane.

“Demogrāfija visā Eiropā ir katastrofāli zema, tādēļ visas augstskolas visā pasaulē cīnās par vienu un to pašu studentu. Mums ir jāsaprot – ko mēs kā valsts varam piedāvāt jaunajiem talantiem, lai, pabeidzot mācības Latvijā, viņi vēlētos pie mums palikt un strādāt,” sacīja eksperte.

Savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens akcentēja, ka talantu kontekstā ir jādomā ne vien par trešo valstu darbaspēku, bet arī par to Latvijas jauniešu atgriešanu dzimtenē, kuri, pabeidzot vidusskolu, bija devušies mācīties ārpus Latvijas.

“Iekļaujoša sabiedrība, mājokļu tirgus pieejamība, atbalsts jaunajām ģimenēm – tas viss ir vienlīdz svarīgs kā ārvalstu studentu piesaistei, tā arī mūsu jauniešu vēlmei atgriezties,” pauda K. Briškens.

Arī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders piekrita, ka šobrīd par talantiem notiek cīņa globālā līmenī un tajā iesaistās ne tikai Eiropa, bet arī Ķīna, Koreja, Japāna un ASV. Viņaprāt, Latvijas pievilcība ir tajā, ka spējam piedāvāt augstu izglītības kvalitāti, pietiekošu augstu dzīves līmeni, kas sasniedzis ap 70% no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā, un paralēli tam – zemāku dzīves dārdzību nekā cituviet Eiropā. Ar to pietiek, lai ieinteresētu jauniešus pie mums studēt. Taču, lai viņi izlemtu palikt mūsu darba tirgū, ir daudz vairāk jādomā par ekonomiskās vides pievilcību.

 

Kvalitāte nav iespējama bez gudras imigrācijas politikas

 

Visi diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka trešo valstu studentu vēlmei palikt Latvijā vai doties prom, ir daudz komponentu un tas nav atkarīgs tikai no augstskolu stratēģijas.

“Mēs varam sagatavot lieliskus speciālistus, taču, ja valstī nav labvēlīgas ekonomiskās vides, nav atvērtas sabiedrības, nav sociālās, ekonomiskās drošības, nav pievilcīga dzīves līmeņa, tad augstskola neko nevar mainīt tajā apstāklī, ka pēc izglītības iegūšanas studenti aizbrauc uz savu mītnes zemi vai izvēlās strādāt kādā citā Eiropas Savienības valstī,” uzsvēra Elīna Gaile-Sarkane.

Augstskolu pārstāvji arī norādīja, ka talantīgākajiem ārvalstu studentiem Latvijā nav zinātniskās vides, kurā integrēties – zinātnes un inovācijas ir maz, tajā grūti atrast pievilcīgu nodarbi.

Lai īstenotu pārdomātu, stratēģisku imigrācijas politiku, tostarp ārvalstu studentu ienākšanai Latvijas izglītības sistēmā un vēlāk arī darba tirgū, Latvijas politiskajai sistēmai ir daudz mājasdarbu. Diskusijas dalībnieki vairākkārt uzsvēra, ka Latvijas augstskolas un arī darba devēji trešo valstu studentu piesaistē nevēlās kvantitāti, bet gan kvalitāti, kas nebūs iespējama bez “gudras imigrācijas politikas” no valsts puses. Diskusijas dalībnieki izteica cerību, ka, ja patreizējā valdība lielā mērā ir “drošības valdība”, tad nākamā būs “cilvēkkapitāla valdība”, kas spēs atbildēt uz stratēģiskiem jautājumu – kādu sabiedrību mēs vēlamies izveidot nākotnē, kādi ir atbalsta mehānismi, lai cilvēki vēlētos dzīvot un strādāt Latvijā, kā varam piesaistītu pašmāju un ārvalstu talantus, ko Latvija kā valsts var piedāvāt gan pašmāju, gan ārvalstu kvalificētajam, izglītotajam darbaspēkam, lai to noturētu mūsu valstī

Lai gan Ārvalstu investoru padomes Darbaspēka un pārkvalifikācijas darba grupas vadītājs Claudio Rivera atzina, ka kopš 2004. gada, kad viņš uzsāka savu darbību Latvijā, ir vērojams ļoti liels progress valsts attieksmē pret ārvalstu darbaspēku, tomēr joprojām neatbildēto jautājumu ir vairāk, nekā pārdomātas stratēģijas.

Savukārt RTU studiju prorektore akcentēja: augstskolām būtu jāsaprot, kādas imigrācijas politikas virzienā grib virzīties Latvija, lai izglītības iestādes varētu plānot arī savu nākotnes stratēģiju.

“Augstskolas ir nelielas saliņas, kurās ārvalstu studentu integrācija notiek jau šobrīd. Taču aiz augstskolu sienām ir viss pārējais – ekonomiskā situācija, valodas prasības, sabiedrības attieksme. Tādēļ valstij akūti nepieciešama pārdomāta internacionalizācijas stratēģija.” 

Tāpat būtu jāpatur prātā, ka ārvalstu studenti ir cilvēki, kuri Latvijā jau ir pavadījuši četrus un vairāk gadus, ir apraduši ar realitāti. Tāpēc viņus integrēt prasa mazāk resursu, kā jebkuru citu profesionāli, kurš šeit atbraucis pirmo reizi.

Arī Providus direktore Sanda Liepiņa uzsvēra, ka, virzoties uz pārdomātu un vadītu imigrācijas stratēģiju, valstij primāri būtu jādefinē – kāds ir mērķis talantīgo studentu piesaistei Latvijas darba tirgum? Cik daudz studentu no tiem aptuveni 7 tūkstošiem trešo valstu pilsoņu, kuri šobrīd mācās Latvijas augstskolās, mēs vēlētos ieinteresēt palikt un strādāt vietējā tirgū?  Kādi ir galvenie traucēkļi, kas ārvalstu studentus attur palikt Latvijā?

“Mums ir jāatzīst, ka Latvijas sabiedrība joprojām ir konservatīva, tā nav iekļaujoša. Tas daudzus studentus biedē palikt Latvijā. Arī kopumā integrācijas politikas jomā mēs joprojām atrodamies pēdējā vietā Eiropas Savienībā un mums nav skaidri definētu instrumentu kā veicināt talantu palikšanu Latvijā,” sacīja S. Liepiņa.

 

Valodas un kultūras barjeras

 

Nespēja iejusties vietējā kopienā, piesardzīgā attieksme no sabiedrības kopumā, kā arī valsts valodas barjera bija galvenās problēmas, ko diskusijā akcentēja paši studenti.

Vairāki diskusijas dalībnieki, kuri šobrīd studē kādā no Latvijas augstskolām, atzina – viņi nespēj pilnvērtīgi iesaistīties darba vai prakses meklēšanā, jo augstskolās ir iespēja iegūt vienīgi pamatzināšanas latviešu valodā. Tam piekrīt arī augstskolas, kurām būtu nepieciešams valsts atbalsts, lai talantīgākajiem jauniešiem, kuri vēlētos palikt Latvijā, būtu iespēja apgūt latviešu valodu padziļināti. Tiesa, kā diskusijā atzina Jauniešu sociālo un kultūras aktivitāšu centra Gaisma valdes priekšsēdētājs, RSU students no Ukrainas Ivars Meščans, tad valodas apguvē ļoti būtiska ir arī paša jaunieša mērķtiecība, ko Ivars apliecina pats ar savām lieliskajām latviešu valodas zināšanām, jo jau pēc gadu ilgas uzturēšanās Latvijā spēja uzsākt mācības augstskolā latviešu plūsmā.

Paralēli tam gan Ivars, gan vairums citu diskusijas dalībnieku kā vienu no būtiskiem integrācijas kavēkļiem minēja Latvijas sabiedrības konservatīvo attieksmi pret “svešiniekiem”, latviski runājošās kopienas norobežošanos no ārvalstu studentiem.

“Ziemeļnieku vide ir noslēgta un tajā iejusties ir grūti,” norādīja trešo valstu studenti.

Veidojas situācija, kad ārvalstu jaunieši universitātēs dzīvo paralēlo dzīvi no vietējiem jauniešiem – praktiski nav kopīgu lekciju, ārpusstudiju aktivitātes. Veidojas divu plūsmu sabiedrība un ārvalstu studenti zaudē iespēju stiprināt saikni ar vietējiem.
Tiesa, uzņēmēju pārstāvji – FYUL (Printful un Printify) globālā personāla un integrācijas vadītāja Pārsla Baško, kā arī SIA Exponential Technologie vadītājs Ģirts Smelters – uzsvēra pretējo. Privātajā sektorā bieži vien nav tik būtiskas nedz valsts valodas zināšanas, nedz jaunieša pieredze, taču uzņēmēji bieži saskaras ar pašu jauniešu zemo ieinteresētību palikt Latvijā. 

To apliecina arī studenti, daudziem no kuriem mācības Latvijā nav bijusi nedz pirmā, nedz otrā izvēle.

“Pirms atbraukt uz Latviju, es neko nezināju par šo valsti. Taču, arī šeit atrodoties, man nav iespēju iesaistīties studentu dzīvē, pašpārvaldē, izzināt jūsu valsts vēsturi un kultūru. Es būtu priecīgs būt daļa no jums, taču mani nepieņem,” atzina kāds students no Indijas.

“Daudzi studenti pēc studijām aizbrauc, jo nepārvalda latviešu valodu, nevar atrast darbu, praksi, nav integrēti Latvijas vidē. Viņi nejūtas piederīgi šai valstij. Tādēļ mums ļoti pietrūkst saskarsmes ar latviešu studentiem, ar latvisko vidi,” citu studentu teikto diskusijā apstiprināja I. Meščans.

Viena no galvenajām tēzēm, ko atklāj pētījums Starptautisko studentu integrācija un nodarbinātības iespējas Latvijā, ir tā, ka ārvalstu studentu potenciāls Latvijā netiek pilnvērtīgi izmantots. Šogad Latvijā studē aptuveni 11 000 ārvalstnieku, no tiem pērn bija 800 absolventu no trešajām valstīm. 283 absolventu ieguva jaunas termiņuzturēšanās atļaujas, jo bija atraduši darbu. Vēl 15 % absolventu saņēma darba meklēšanas atļaujas. No šobrīd studējošajiem palikt Latvijā plāno vien 20 %, vēl 27 % atgriezīsies mītnes zemē, bet pārējie grib pārcelties uz citu valsti.

Kā uzsver pētījuma autore Zane Vārpiņa, tad absolventi no ārvalstīm varētu būt vērtīgs darbaspēka resurss: “Pirmkārt, viņi ir jau iestājušies Latvijas augstākās izglītības iestādēs, kuras ir akreditētas un kur ir akreditētas programmas, viņi ir saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas, tātad viņi ir pārbaudīti, viņi ir intervēti, viņi ir izgājuši diezgan garu procedūru, lai šeit varētu nokļūt. Viņi ir savu izcelšanās valstu progresīvās, relatīvi turīgākās iedzīvotāju daļas pārstāvji ar labu izglītību.”

Pētījums uzrāda arī piecus galvenos iemeslus, kas var likt trešo valstu izglītotajiem pilsoņiem palikt Latvijā:

• darba piedāvājums,
• iespēja turpināt studijas,
• draugi un piederība kopienai,
• patika pret valsti un kultūru,
• kā arī iespējas uzsākt savu biznesu.

Tāpat ārvalstu studenti uzskata, ka universitātes un karjeras centri nepalīdz darba meklēšanā. 23 % norādījuši uz sajūtām par diskriminējošu attieksmi. Tikai 28 % studentu jūtas piederīgi vai daļēji piederīgi Latvijas sabiedrībai, 44 % neitrāli, bet 28 % – nepiederīgi. 

Plānota virkne pasākumu ārvalstu studentu atbalstam

 

Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” šogad ir uzsākusi projektu, lai palīdzētu ambiciozākajiem studentiem pēc absolvēšanas palikt Latvijā un iekļauties Latvijas darba tirgū. Nākamgad plānots izstrādāt praktiskas rekomendācijas mērķtiecīgai un gudrai ārvalstu talantu piesaistei un noturēšanai. Biedrības valdes loceklis Ģirts Smelters šo projektu pamatoja ar darba tirgus vajadzībām un vēlmi mainīt sabiedrības attieksmi, palīdzot saprast, ka šī ir iespēja veicināt mūsu valsts ekonomiku.

“Nākamgad būs aktivitātes konkrēti vērstas uz pašiem studentiem. Mēs veidosim tādas kā meistarklases un pasākumus ieinteresētiem, ambiciozākajiem studentiem, lai vestu viņus cauri tam ceļam, ka viņi pēc studijām nosvērtos par labu palikšanai Latvijā. Viņiem būs dažādas tikšanās ar potenciālajiem darba devējiem,” stāstīja Ģ. Smelters.

Jāpiebilst, ka politikas veidotāji šoruden ir atvēruši diskusiju par nepieciešamajiem uzlabojumiem imigrācijas procesa regulējumos. Kā diskusijā atzina Ekonomikas ministrijas Cilvēkkapitāla attīstības departamenta direktore Baiba Bašķere, tad trīs ministriju – Ekonomikas, Iekšlietu un Izglītības – sadarbībā tiks risināta diskusija: ko mēs kā valsts sagaidām no iebraucējiem, kādi ir mūsu nosacījumi un kritēriji, lai imigrācijas process būtu regulēts.

Ar pētījuma pārskatu aicinām iepazīties: research.braingain.lv

Diskusijas ierakstu skatieties Ar pasaules pieredzi Latvijā Youtube kanālā

Foto: Valters Kristovskis

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.