Cik tuvu diasporai dzīvojam digitālajā pasaulē?

Digital Diaspora - Ar pasaules pieredzi Latvijā Digital Freedom Festival

Rīga, 2017.gada 28. novembrī, Digital Freedom Festival diskusija “Digital Diaspora”

Kamēr vietējie Latvijā runā par “pazudušā dēla” atgriešanu dzimtenē, dēls, iespējams, sēž ar atvērto klēpjdatoru un klausās Digital Freedom Festival tiešraidi, pēc darba plāno uzzvanīt māsīcai rīdzeniecei Skype, un pirms gulēt iešanas vēl pabeigt tulkot mājaslapas sadaļu vācu valodā – neliels projektiņš, ko savam čomam Cēsīs apsolījis pabeigt līdz trešdienai.

Cik viegli digitālās tehnoloģijas ļauj ārzemēs dzīvojušajiem tautiešiem noturēties Latvijas sabiedriskajā un profesionālajā telpā? Ja saikni spējam noturēt, tad kā tautiešu tīklu un zināšanas vislietderīgāk izmantot un sadarboties kā vienota komanda jeb #TeamLatvia?

Digital Freedom Festival diskusijā uz šiem jautājumiem atbildēja Liene Pērkone (LIAA biznesa inkubators), Mihails Ščepanskis (Cenos) un Reinis Znotiņš (Anatomy Next).

Tā kā esam no mazas valsts, tad atsevišķas sadarbības barjeras jau tiek pārvarētas ar paziņojumu vien, ka esam “savējie”. Liene no laikiem, kad pati dzīvoja Londonā, atceras, ka ar lielāko prieku izpalīdzēja latviešu uzņēmējiem, kas meklējuši palīdzīgu roku Londonā. Jo “kāpēc gan ne?” izteicās Liene. Viņa novērojusi, ka tieši atrodoties ārpus Latvijas viņā atdzimušas patriotiskākas jūtas un gatavība vairāk darīt dzimtās valsts labā. Tādējādi un ironiskā kārtā, Lienei vislielākais latviešu kontaktu tīkls izveidojās tieši atrodoties ārpus Latvijas.

Reinis savā divu mēnēšu komandējuma braucienā ASV piedzīvojis neskaitāmu Amerikas latviešu gatavību viņu uzņemt savās mājās. Galvenais esot atvērtība un dialogs ar diasporu. Bijuši arī gadījumi, kad viesošanās pie vienas trimdas latviešu kundzes novedis pie plaša un vērtīga biznesa kontaktu tīkla iegūšanas – latviešu ārzemēs ir pārsteidzoši daudz un dažādās darbības sfērās.

Kontaktu piekļuvei, protams, noder modernās tehnoloģijas un sociālie mediji. Gandrīz visām diasporas kopienām ir aktīvas Facebook lapas, bet galvenais vēl joprojām ir cilvēciskais faktors. Atsevišķi diasporas pārstāvji nereti ir kļuvuši par dabiskiem kontaktu katalizatoriem. Piemēram, visi zinot, kas ir persona pie kā griezties, ja nepieciešams apzināt ASV diasporas medicības jomas speciālistus.

Mihails atzīst, ka sadarbības atslēga ir abpusēja gatavība dot. Griežoties pie tautiešiem ārzemēs mums, “vietējiem”  latviešiem ļoti precīzi jānoformulē sadarbības aicinājums un jāzina, ko mēs varam diasporai dot pretim. ASV trimdas latviešu lokā kādu laiku atpakaļ sāka klejot negatīvais termins “Latvijas latvieši” jeb “LLs”. Tas iespējams radies tieši tā rezultātā, ka no diasporas pārlieku daudz vienvirziena plūsmā tika prasīts. Piemēram, Sanfrancisko latvieši savās mājās ir uzņēmuši simtiem garām braucošu latviešu – uzņēmēju, koristu, dejotāju kopu, utt. – ko labrāt turpinot darīt, ja tas netiek uztverts par pašsaprotamu.

Kas tad ir tas, ko varam dot pretim? Reizēm līdzsvarota sinerģija var veidoties arī ar atgriezeniskās saites ar Latviju nodrošināšanu diasporai, vai kaut vai caur sarunām ar diasporas bērniem latviešu valodā. Reizēm pietiek ar apziņu, ka atbalsts otram tik tiešām bijis nepieciešams un laiks lietderīgi ieguldīts.

Mums veicas, ka pārstāvam mazu valsti, kur atvērtība un gatavība tikt uzrunātiem veidojas no tā vien, ka esam no vienas valsts. Tas, protams, ir tikai pats sākums. Ļoti iespējams, ka cilvēciskajai saitei paliks centrāla vieta, bet digitālās tehnoloģijas mums dod iespējas šo sadarbību pārnest jaunā līmenī.

Iespējams, ir laiks šo sadarbību organizēt efektīvāk. Pirms pāris mēnešiem Londonā tika aktivizēta ideja par #TeamLatvia izveidi, kas kalpotu kā globāls uzņēmējdarbības un profesionālo kompetenču sadarbības tīkls. Iniciatīvā šobrīd ir iesaistījušies Eiropas latviešu apvienība, Lielbritānijas-Latvijas Uzņēmēju klubs, Norvēģijas latviešu organizācija Team Latvia, biedrība Ar pasaules pieredzi Latvijā, Digital Freedom Festival, kā arī Latvijas eksporta atbalsta kustība Red Jackets.

Mēs dzīvojam laikā, kad digitālās tehnoloģijas, neklātienes darba iespējas un lēti lidojumi grauj tradicionālās valstu robežas. Tie 370 tūkstoši ārpus Latvijas teritorijas mītošie tautieši, jeb nepilni 20% no Latvijas iedzīvotājiem, iespējams, nemaz nejūtas tālu pazuduši. Atliek tikai aktivizēties.

You may also like...

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *