fbpx

Reģioni, nodokļi un remigrācija: saruna “Lampā”

Darba spējīgo ļaužu emigrācija uz ārzemēm reizēm tiek nosaukta kā viena no Latvijas ekonomikas sāpīgākajām problēmām. Bieži šie aizbraucēji atstāj tieši laukus, atstājot robus pašvaldību budžetos. Bet kustība sāk notikt arī otrā virzienā. Daudzi no tiem, kas ir ieguvuši izglītību un pieredzi ārzemēs ir gatavi atgriezties Latvijā, un aktuāls paliek jautājums – kur meklēt darbu vai veidot savu uzņēmumu? Apzinoties, ka Latvija nebeidzas pie Rīgas robežām, organizējām diskusiju sarunu festivālā LAMPA 2017. gada 1. jūlijā, lai meklētu atbildes uz to, kas ir tās lietas, ko tieši reģioni var piedāvāt reemigrantiem, lai tie apmestos uz dzīvi vai dibinātu savu uzņēmumu reģionu pilsētās vai laukos. Diskusiju moderēja “Dienas Biznesa” žurnālists Didzis Meļķis, un tajā uz sarunu aicinājām piecus dalībniekus, kuri ar savu pieredzi palīdzēja sniegt ieskatu šajā aktuālajā tēmā.

Latvija nav tikai Rīga: saruna "Lampā"

Latvija nav tikai Rīga: saruna “Lampā”

Uzrunāt personīgi

Uzsākot diskusiju, Cēsu mērs Jānis Rozenbergs izklāstīja iniciatīvas, kā pašvaldība mēģina piesaistīt cilvēkus no Latvijas un ārvalstu diasporas uz dzīvi Cēsīs. Viņš uzsvēra, ka Cēsu galvenā prioritāte ir iedzīvotāji un to nodarbinātība, tādēļ pašvaldība velta visas pūles, lai cilvēki ar dzīvi reģionā būtu apmierināti. Kā pozitīvu piemēru mērs minēja Cēsu skolu piedāvāto kvalitatīvo vispārējo izglītību, kam pašlaik ir jau eksportējama vērtība. Nodarbinātības veicināšanā jāņem vērā esošā ekonomiskā struktūra reģionā un nākotnes tendences. Viņš atzīmēja, ka Cēsis nav uz ražošanu orientēta pilsēta. Industriālajā rūpniecībā nākotnē aizvien pieaugs robotizācija, tādēļ tās potenciālam nodarbinātības veicināšanā būs tendence samazināties.

Lai uzrunātu emigrējošos reģiona iedzīvotājus un stāstītu par Cēsu reģiona perspektīvām nākotnē, pašvaldība ir rīkojusi braucienus uz Angliju, Īriju, Dāniju un Norvēģiju. Mērs atzīstas, ka pirms brauciena ir bažījies par šī nodoma iznākumu. Tomēr uz šiem pasākumiem Latvijas vēstniecībās ieradušies daudz pazīstamu valstspiederīgo un šajās sarunās ir izveidojies labs personīgais kontakts. Jānis atzīmē, ka lēmums par atgriešanos paliek katra cilvēka personīgā izvēle, tomēr ir ļoti svarīgi izmantot šo tiltu uzrunāt diasporu personīgi. Par šo Cēsu pašvaldības iniciatīvu ir interesējies arī Smiltenes un Nīcas novads, tādēļ nākotnē ir ideja, ka vairāki reģioni varētu apvienot spēkus, lai dotos līdzīgās diasporas tūrēs kopā.

Vieglāk uzsākt ko savu

Uzņēmēja Lelde Strazdiņa uz Latviju no Nīderlandes pārcēlās pirms gada, apsverot iespēju savu jaunuzņēmumu A-DOT, kas restaurē vintage tekstilu un mēbeles, atvērt Liepājā, Kuldīgā vai Cēsīs. Norādot uz Jāni Rozenbergu, Lelde atzīmēja, ka izvēle par labu Cēsīm sēž blakus, jo mēra darbi runā skaļāk par vārdiem. Viņai esot bijis īpaši svarīgi, ka reģions gaida un atbalsta jaunus un entuziastiskus cilvēkus. Jaunā uzņēmēja pieteicās atbalsta grantam un tagad norāda, ka “pēc visas pasaules pieredzes nekad nebiju saskārusies ar tādu vieglumu uzsākt savu biznesu”, neskatoties uz to, ka uzņēmējdarbības joma ir bijusi jauna un nesaistīta ar iepriekšējo darbu.

Pēc visas pasaules pieredzes nekad nebiju saskārusies ar tādu vieglumu uzsākt savu biznesu – Lelde Strazdiņa, uzņēmēja, A-DOT

Bijusī rīdziniece Agnese Pilsuma, kurai pieder koučinga uzņēmums GrowOne, Cēsis kā dzīvesvietu izvēlējās galvenokārt bērnu dēļ. Sievietei labvēlīgāka par galvaspilsētu likusies pilsētvide šajā reģionā. Arī Cēsu skolu pieeja izglītībai Agnesei šķitusi individuālāka un mūsdienīgāka. Koučinga uzņēmuma nodibināšana ļāvusi sievietei izmantot savas profesionālās prasmes, neesot piesaistītai vienai vietai. Agnese konsultē gan veicot izbraukumus uz citām pilsētām, gan izmantojot mūsdienu IT tehnoloģiju iespējas strādāt ar klientiem attālināti. Sieviete atzīst, ka apgūtie individuālās izaugsmes principi, ar ko viņa strādā savās koučinga sesijās, ļoti palīdzējuši pašai spert pirmos soļus uz pārcelšanās un savas uzņēmējdarbības uzsākšanu Cēsīs.

Lietus sarunai netraucēja

Lietus sarunai netraucēja

Nepalikt malā, bet veidot valsti

Biedrības AppLV pārstāvis Miks Muižarājs dalījās ar savu pieredzes stāstu par atgriešanos  dzimtajā Saldū pēc pieciem ārzemēs pavadītiem gadiem. Mika profesionālā pieredze ir saistīta ar Pasaules Bankas finansētu reģionālās attīstības programmu īstenošanu dažādās Āfrikas valstīs. Par savas pārcelšanās galveno iemeslu viņš min vēlmi atgriezties pie saknēm, jo “Latvijā tu esi kultūras sastāvdaļa, tu šeit vari veidot lietas, kamēr citur tu pārsvarā mācies un pielāgojies”. Tā kā darbs bijis saistīts ar konsultācijām, iespēja strādāt attālināti atgriešanos sekmējusi.

Latvijā tu esi kultūras sastāvdaļa, tu šeit vari veidot lietas, kamēr citur tu pārsvarā mācies un pielāgojies – Miks Muižarājs, “Ar pasaules pieredzi Latvijā”

Pavadījis tikai nedēļu atkal dzimtajā pilsētā, Miks izlēmis piedalīties sabiedriskajā apspriešanā par bīstamo atkritumu dedzināšanas projekta īstenošanu Saldū. Izrādījies, ka publiskajā apspriešanā piedalījušies ap 200 Saldus iedzīvotāji, kuri pauduši savu neapmierinātību par šādu videi un iedzīvotāju veselībai potenciāli bīstamu iniciatīvu. Iedziļinoties pašvaldības darbībā un redzot, ka iedzīvotāji dažkārt noklusē savus viedokļus un baidās iebilst domes virzītajām iniciatīvām, Miks kopā ar domubiedriem izveidojies Saldus Aizsardzības biedrību (sociālajos tīklos zināmu kā Saldus Sargi), kas, izmatojot sociālos medijus, sākusi informēt sabiedrību par projekta potenciālajiem riskiem un sociālekonomiskā ieguvuma izvērtējuma neesamību. Saldus Sargu aktivitātēm sociālajos medijos esot sekojusi līdzi arī diaspora. Informatīvās kampaņas rezultātā tikuši savākti vairāk nekā 3000 iedzīvotāju parakstu pret virzīto projektu. Miks norāda, ka šāda pilsoniskā iniciatīva saskārusies ar pretestību no vietējās pašvaldības, kas atspoguļojās reģionālajā presē. Kad aktīvisti pierādīja, ka nav esošo domes deputātu politiskie konkurenti, sadarbība uzlabojās. Pašlaik biedrība Saldus Sargi seko līdzi pašvaldības budžeta izlietojumam un ar dažādām aktivitātēm veicina vietējo iedzīvotāju iesaistīšanos pašvaldības lēmumos. Rezultātā Saldus dome ir izveidojusi Konsultatīvo padomi, kas uzklausa visus sabiedrības ieteikumus pašvaldības darba uzlabošanā. Cēsu mērs atzina, ka bieži vien negatīvi projekti ļoti mobilizē cilvēkus. Transformācija [no vienreizējas kampaņas] uz regulāru dialogu ir pozitīvs piemērs, norādot, ka Saldus pieredze var kalpot kā paraugs citām pašvaldībām.  

Sarunas dalībnieki "Lampā"

Sarunas dalībnieki “Lampā”

Uz jautājumu, vai nodokļi ir mērķis vai blakne jeb, citiem vārdiem, vai, reģioniem radot pievilcīgu vidi, nodokļu ieņēmi seko, Valts Stūrmanis, nodokļu jurists un Apvienības par godīgiem nodokļiem pārstāvis, sacīja, ka nodoklis pēc būtības ir sabiedrības kompromiss, ko veido visu pušu vienošanās. Nodokļi netiešā veidā tiek novirzīti šīs sabiedrības interešu aizstāvībai. Tas ir valsts funkcionēšanas mugurkauls, rezumēja Valts, norādot, ka cilvēkam ir jābūt uzklausītam, jāredz, ka nodokļi tiek tērēti viņa interesēs. Citi diskusijas dalībnieki papildināja, ka nodokļu tēriņiem ir jābūt maksimāli izskaidrotiem sabiedrībai un ka tas ir katra iedzīvotāja individuālais pienākums pieprasīt tomēr čekus par saņemtajiem pakalpojumiem, lai veidotos atbildības sajūta par iztērētajiem resursiem un to sadali. Valts izskaidroja, ka viņa pārstāvētā biedrība ar nodomu iekļauj vārdus “par godīgiem nodokļiem”, jo godīgums ir katra cilvēka izpratne par to, kā lietām ir jābūt. Biedrības iniciatīva ir ar spēles palīdzību iesaistīt sabiedrību, rosinot cilvēkus domāt par dilemmām, ar ko jāsaskaras budžeta sastādīšanā, un salīdzināt savas prioritātes budžeta tērēšanā.

Izsvērtas izvēles

Diskusijas dalībniekiem tika uzdots jautājums arī par reģionu pārvaldības problemātiku, jo Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums būtībā nosaka, ka lielas plānošanas pilnvaras ir ļoti saskaldītas. Atskatoties uz Saldus Sargu veiktajām pašvaldību aģentūru gada pārskatu analīzēm, Miks norādīja, ka pašvaldībās bieži vien trūkst sistēmiskas pieejas politikas plānošanai no tā, kā intereses tiek apkopotas, kā tiek izvēlētas prioritātes un definēti mērķi, līdz rezultatīvo indikatoru noteikšanai. Saldū budžets tiek grozīts gandrīz katru mēnesi, kas liecina, ka ir sarežģīti prognozēt ienākumus, rezumēja viņš, atzīmējot, ka tas vedina pašvaldības plānošanā paļauties uz vēsturiskajiem izdevumiem. Diskusijas moderators Didzis Meļķis pauda pārliecību, ka latviešu viensētas domāšana vērojama arī mūsu ekonomikā. Ir nepieciešama mēroga ekonomika. Ja tiek izplānots un uzmodelēts ieņēmumu un izdevumu modelis, tad ir jātic prognozēm. Varbūt tu kļūdies, bet tad tu beigās vismaz zini, ka tu kļūdies. Cēsu mērs atzina, ka vēsturiskajiem izdevumiem plānošanā ir joprojām ļoti liels svars. Arī sadrumstalotība ir problēma, jo reģionālās reformas pamatā ir vēl padomju laikā uzmodelēts lielums, kas varēja uzturēt esošo infrastruktūru (skolas, slimnīcas, utt.). Lielajām pilsētām reģionālā reforma nebija nepieciešama, tā bija lauku reģionu interese, jo valda viedoklis, ka pilsētas laukus apēdīs bez sāls.

Jaunas idejas lēni tiek pieņemtas un jaunā paaudze vēl netiek uztverta pietiekoši nopietni – Valts Stūrmanis, “Apvienība par godīgiem nodokļiem”

Klausītājus interesēja arī viedokļi par to, kāpēc, neskatoties uz daudzu vietējo varas vīru aptraipītajām reputācijām, pašvaldību deputātu sastāvs pēc pēdējām vēlēšanām daudzos reģionos tomēr nav daudz mainījies. Cēsu mērs pauda savu pārliecību, ka aģitācijas plakāti strādā tikai lielajās pilsētās. Mazajās pilsētās daudz svarīgas ir personiskās attiecības un atpazīstamība. Cēsu domē ievēlēja vecākos deputātus, neskatoties uz atpazīstamiem cilvēkiem 30-40 gadu vecuma posmā. Miks atzīmēja, ka Saldū vēlēšanu rezultātā tika nomainīts mērs un uz 17 deputātu vietām ievēlēja 8 partijas. Viņš pauda viedokli, ka ir svarīgs deputātu sociālais kapitāls, jo iedzīvotāji novērtē deputātu pieredzi pašvaldības sistēmā. Vienlaikus, Miks atzīmēja, ka trūkst kritiskas informācijas vietējās avīzēs, iezīmējot problemātiku par mediju neatkarību no vietējās varas. Valts pauda viedokli, ka paaudžu maiņa pašvaldībās notiek ļoti lēni. Jaunas idejas lēni tiek pieņemtas un jaunā paaudze vēl netiek uztverta pietiekoši nopietni. Lelde izteica pārliecību, ka darbi tomēr runā skaļāk par vārdiem. To, viņasprāt, pierāda 70% atbalsts Cēsu mēram un varas maiņa Saldū.

Izlīdzināt atšķirības un domāt par pienesumu
Cēsu mērs Jānis Rozenbergs

Cēsu mērs Jānis Rozenbergs

Uz jautājumu kā nodrošināt reģionu pašpietiekamību nodokļu ģenerēšanā un izlīdzināt asimetriju starp Rīgas, Pierīgas un pārējiem reģioniem, Jānis pasvītroja, ka nodokļu reformas apspriešanā netika diskutēta iespēja, ka pašvaldības varētu saņemt kaut mazu daļu no uzņēmumu ienākumu nodokļa. Valts savukārt bija skeptisks par šo ideju, atzīmējot, ka uzņēmumu nodoklis ir samērā niecīgs uz kopējā nodokļu fona. Viņš mudināja drīzāk skatīties uz veidiem, kā samazināt IIN noteiktiem reģioniem (piem. līdz 15%), veidojot kompensējamo fondu, un šādi caur uzņēmējdarbību stimulēt nodarbinātību ārpus Rīgas.

Runājot par priekšrocībām, kas rodas nodarbojoties ar uzņēmējdarbību reģionos, Lelde atzīmēja brīvību un iespēju viegli un ātri noorganizēt vajadzīgās lietas, smejoties, ka stresa līmenis Cēsīs esot nulle. Reģionālajā pilsētā esot daudz vieglāk apvienot uzņēmējdarbību ar ģimenes pienākumiem. Pieeja un zemās cenas biopārtikai, kā dabas tuvums arī ir būtiski ieguvumi. Ar Cēsu pašvaldības atbalstu un Latvijas mikrouzņēmuma nodokļu slogu, kas atšķirībā no Nīderlanders 45% te ir tikai 9%, saimnieciskā darbība ir ne tikai iespējama, bet pat ļoti pievilcīga. Agnese citiem potenciālajiem uzņēmējiem, kas domā par pārcelšanos uz reģioniem, iesaka neuzdot jautājumu, ko man šis reģions dos, bet domāt vairāk, ka “es nāku te ar savu [pieredzes] bagāžu un prasu, ko es te varu pienest, ko es kā cilvēks varu te izmainīt”.

You may also like...

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *