21. gadsimta jaunlatvieši

Reinis Znotiņš - profila bilde - Ar pasaules pieredzi Latvijā

1850. – 60. gados latviešu tautas ideoloģiskajā dzīvē norisinājās ļoti nozīmīgs attīstības process, kurā sevišķa loma bija progresīvās nacionālās inteliģences darbiniekiem – jaunlatviešiem. Viņi bija vieni no pirmajiem, kas saskatīja latviešus kā vienotu tautu. Jaunlatvieši centās no latviešu tautas izveidot nāciju, kas nepilnā pusgadsimtā arī izdevās.

Jaunlatvieši veica lielu tautas apgaismes darbu, saprazdami, ka kapitālisma laikmets prasa augstāku visas sabiedrības izglītības pakāpi. Izglītība, vienota kultūra un ekonomiskā neatkarība kļuva par stūrakmeņiem, uz kuru pamata latvieši spēja kļūt par noteicējiem savā zemē un panākt, lai tiek atzīti par vienotu tautu ar savām tradīcijām un pašnoteikšanās tiesībām.

Jaunlatvieši ne vienmēr bija vienisprātis – vieni uzskatīja kultūras izkopšanu, citi – individuālās ekonomiskās neatkarības iegūšanu par labāko veidu nacionālās identitātes veidošanai. Domas dalījās pat tādos jautājumos kā – vai Latvijai būtu jābūt neatkarīgai valstij, vai Latvija jāveido kā guberņa Krievijas Impērijas sastāvā. Tomēr vienojošais un, manuprāt, svarīgākais faktors jaunlatviešiem bija spēja paskatīties plašāk. Iegūtā izglītība un pieredze ārvalstīs palīdzēja izveidot vīziju par Latvijas valsti un paveikt milzīgu darbu, lai šo vīziju nodotu tālāk citiem Latvijas iedzīvotājiem.

“Latvji, brauciet jūriņā,” reiz aicināja Krišjānis Valdemārs. Jau tai laikā jaunlatviešiem bija skaidrs, ka Latvijai jābūt atvērtai un gatavai izmantot visas tās iespējas, ko sniedz pasaule. Toreiz tā bija aizjūru tirdzniecība. Šodien tas ir internets, jaunuzņēmumi un inovāciju kultūra, ar ko varam sasniegt tālākos Zemes nostūrus. Mums ir jābūt gataviem doties pasaulē, mācīties un domāt pasaules mērogā.

Iepazīstot cilvēkus, kas iesaistās Ar pasaules pieredzi Latvijā darbībā, sapratu, ka šie ir tie cilvēki, ar ko ikdienā gribas komunicēt. Cilvēki, ar ko viegli saprasties, cilvēki, kas ir atvērti dažādām idejām, kam rūp vide un līdzcilvēki sev apkārt un kas ir gatavi atrast laiku, lai strādātu pie tās uzlabošanas.

Aktīvākie grupas dalībnieki ir cilvēki, kas dzīvojuši, strādājuši un mācījušies ārzemēs. Ir svarīgi un iespējami uzlabot dažādus procesus, balstoties uz pieredzēm, ar ko esam sastapušies citās valstīs, nododot tās tālāk un pielāgojot Latvijas situācijai, gluži kā Jaunlatvieši to darīja pirms 150 gadiem. Vēl svarīgāk ir skatīties uz priekšu un rosināt cilvēkus domāt, kādu mēs Latviju gribam redzēt pēc 10, 20 vai 30 gadiem. Vai mēs zinām, kā Latvijai būtu jāizskatās pēc 20 gadiem? Visdrīzāk nē, bet neviens to nezina, pirms ir sācis pie tā strādāt.

Dienā pēc pašvaldību vēlēšanām mājas pagalmā satiku savu kaimiņu. Turīgs kungs ap 60. Kaimiņš man norādīja, ka nav gluži svarīgi, kas ir uzvarējis vēlēšanās. Eiropas fondu nauda beigšoties 2020. gadā un līdz ar to līdzekļi lietu sakārtošanai nepietikšot. Šī kunga gala secinājums – Latvija tāpat ir nolemta valsts, neviens inteliģents jauns cilvēks šeit nestrādās, un ko dod, ka Latvijas ekonomika lēnām aug, ja Indijas, Ķīnas un Krievijas ekonomika aug daudz ātrāk. Pēc saņemtās milzīgās negatīvisma devas un neskatoties uz to, cik daudz neprecizitāšu bija kaimiņa teiktajā, es centos izskaidrot kaimiņam savu redzējumu. Norādīju uz potenciālu Latvijas IT nozarē, pastāstīju par jauniem, inteliģentiem un spējīgiem cilvēkiem, ko pazīstu, kā arī citām, manuprāt, pozitīvām tendencēm. Pēc laika sapratu, ka kaimiņš nav gatavs mani uzklausīt. Tajā brīdī pie sevis pasmaidīju un prātā salīdzināju, cik ļoti pretēji uzskati ir kaimiņam no maniem domubiedriem Ar pasaules pieredzi Latvijā grupā. Iedomājos, ka šo cilvēku varētu uzaicināt uz kādu no mūsu rīkotajiem pasākumiem, lai viņu motivētu un parādītu Latvijas nākotni, kādu to redzam mēs.

Nav svarīgi kādai nacionalitātei, reliģijai vai dzimtās valodas grupai katrs pieder, bet gan morālā piederība šai valstij, kur visi dzīvojam, vai ar ko esam cieši saistīti. Mums vajadzētu uztvert Latvijas progresu nevis kā konkurenci starp tautām, kur latvieši var uzvarēt, ja zaudē citi, bet gan kā mūsu pašu cīņu par idejām, izmaiņām un uzlabojumiem sev apkārt. Katram cilvēkam ir iespēja iespaidot vidi sev apkārt – palīdzēt vai ignorēt savus līdzcilvēkus, veikt savu darbu apzinīgi un tiekties uz ko labāku, vai samierināties ar esošo situāciju. Svarīgi ir atgādināt sev un citiem, ka katrs par sevi mēs varam iet uz priekšu ātri, bet kopā mēs varam tikt tālu.

Spēks ir cilvēkos, nevis naudā, varā vai ieņemtajā pozīcijā. Un mēs gribam parādīt, ka Ar pasaules pieredzi Latvijā nevajag lielus resursus vai varu augstos amatos, lai paveiktu labas lietas. Ar šīs grupas darbību mēs gribam rādīt piemēru sabiedrībai, ierosināt, izteikt viedokli, palīdzēt, atbalstīt, motivēt un dot atpakaļ valstij un sabiedrībai, kas tik daudz mums ir devusi.

Ņemsim jaunlatviešus par piemēru un strādāsim kopā, lai padarītu Latviju sev apkārt labāku!

You may also like...

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *